Neparasts stāsts I / Pērkons - Raksti - Neatkarīgie pētījumi

Pāriet uz saturu

Neparasts stāsts I / Pērkons

Neatkarīgie pētījumi
Publicēja ieeja pētījums ·
Tags: IrēnaSaprovskaPērkons
Kā katrs stāstnieks, arī es sākšu ar vārdiem reiz bija. . .Un tā, reiz manā  redzes lokā nonāca Latvijas Dievturu Sadraudzes (LDS) pirmais izdevums "Ugunsrits", kur pirmajā atvērumā ir apgalvojums, proti, Latviskā pasaulskata ceļš UGUNSRITS, - vieš dziļas pārdomas. . . Kas to ir noteicis, un kas ir šiem teicējiem padomā?!
 
Satura rādītāja sadaļā  Latvijas Dievturu sadraudzes Zīme  ir divi teicēji: pirmais ir Jānis Sils - Pērkons. Atgriešanās, nākamie - Valdis Celms un  Andrejs Broks – Par dievturības zīmēm un LDS simboliku. Ievērību pelna arī Guntas Saules Daugavas stāsts, kur autore mēģina lasītāju pārliecināt, ka Pērkons ir tas, kas mums palīdzēs atgūt brīvību... Pārdomas rada arī stāsta nobeigumā uzruna, kas veltīta lasītājam:  „Un tādēļ laikam likumsakarīgi, ka no izdevuma „Ugunsrits”, ko rotā Pērkona zīme un kuru izdod Sadraudze kopā ar Nacionālistu klubu, organizācijas, kuru simboli ir zaroti Pērkona krusti, lapām Tevi, lasītāj, uzrunā Pērkona saime. Lai mums izdodas!”.  Paliek neatbildēts jautājums - KAS IZDODAS un UZ KO AICINA ŠĪ RAKSTA AUTORE UN AUGSTĀK  MINĒTĀ PĒRKONA SAIME?
Jau ilgstoši vēroju LDS valdi - tās darbību un secināju, ka valde rīkojas neadekvāti, kā rezultātā tiek izkropļots latviešu tautas garīgā kultūras mantojuma sakrālais kodols – Dievatziņa . . .
 
Jāteic, ka šī nav pirmā reize, kad tiek izdarīts mēģinājums izmainīt  latvisko Pasaules uzskatu un tā arhetipiskos tēlus. 2005.gada 23.janvārī tika organizēts saiets Lietuvā pie  Īnijas un Jonasa Trinkuniem dzīvoklī, kur mēģināja pārliecināt latviešu delegāciju, kuras sastāvā bija viena persona no LDS , viena no draudzes „Rāmava” un trīs no „Nodibinājuma Māras loks”, ka jāpieņem un jāparaksta Deklarācija,  kur baltus vienos kopīgs Dievs – DRUVIS.  Tas būs jāpielūdz prūšu valodā un prūšu svētvietā (skat. pielikumu 1. un 2. att.). Bija atbraukuši arī trīs, vēl dzīvi palikušie prūši. . . Pats interesantākais sākās kad nodibinājuma ļaudis atteicās parakstīt šo steigā safabricēto Deklarāciju. Mašīnai, ar kuru viņi bija ieradušies Lietuvā, tika izsists sānstikls, un uz parakstīšanas brīdi delegācijas vadītāja bija spiesta kārtot jautājumus ar policiju. Rezultātā šo Deklarāciju nodibinājuma  ļaudis neparakstīja, bet LDS valdes pārstāve to parakstīja. Un tomēr jāteic, ka pasākums neizdevās, bet liels pārsteigums mūs gaidīja Latvijā. Žurnālā DZIEDNIEKS (3/219 februāris 2005)  bija ievietots Pērkondievu slavinoša publikācija, kuras autors bija Romāns Pussars, kas tolaik bija LDS valdes priekšsēdētājs. Uz izdevuma vāka lieliem burtiem rakstīts "DIEVTURĪGĀ LATVIJA Baltu tautu vienībai un kopdarbībai ". Rakstā piesaukti mūsu tautas dižgari, bet galvenā doma, - ka jāiet kopsolī ar Lietuvu un, protams, daudzinot  Pērkondievu. . .
 
Jautājums paliek atklāts - KURP jāiet un KĀPĒC kādas mistiskas kopības dēļ  mums, latviešiem,  būtu jāatsakās no savas tautas garīgā kultūras mantojuma? Un tad vēl arī prūšu svētvietā un prūšu valodā jālūdz baltu Dievs, kas mākslīgi radīts . . .  Manuprāt, tas tiek darīts tikai un vienīgi tāpēc, lai mūs novilktu no kalna lejiņā. Paši lietuvieši sarunā atzina, ka mūsu dievestība ir augstākā garīgā pakāpē, bet Pērkonu viņi esot izvēlējušies, jo Tas esot darītājs. Nu labi, varam piekrist – „darītājs”, bet, ja sadarīs varas darbus, kā mēs to redzam daudzās tautas dziesmās, kurās minēts Pērkons, kas tad?
 
33713-0
Pērkons spēra ozolā
Deviņiem zibeņiem:
Trīs zibeņi celmu skalda,
Seši skalda galotnīti.
 
Jāteic, ka latvietim nebija absolūtā ļaunuma simbola un jo īpaši to mēs nevaram attiecināt uz Pērkonu, un tomēr,- Tas ir un paliek tikai Dieva rīks (lietuviski=DIVIRIKS) vai, labākajā gadījumā, Dieva dēls. Tad kāpēc mums Tas būtu jāieceļ Dieva kārtā? Un šeit iederēsies stāsts par to, kā lietuvieši atmetuši gaismas Dievu un daudzina Pērkonu, bet prūšiem vispār galvenās dievestības bija Pērkons, Potrimps un Pīkols, kā redzam, visas vīriešu kārtas dievestības. Ir skaidri nomanāms, ka katras tautas dievestība ir tur, kur ir attiecīgās tautas garīgā satversme. Te vietā būtu Brastiņa teiktais: Lai nestrīdamies šeit par īstiem un neīstiem Dieviem. Visi Dievi ir īsti, ja tie ir nācijas Dievi! Dievs ir viens un nekad citāds nav bijis. Tautas iet pretim šim Dievam katra pa savu īpatnējo ceļu un skata to katra savā īpatnējā apgaismojumā. Dievs tautu lietišķā dzīvē ir augstākā labuma ideāls un tikuma mērogs. Kāds tautai šķietās Dievs, tādi ir tautas tikumi un kultūra, tāda ir dzīves ārišķība.( Brastiņu Ernests. Latviskas Latvijas labad , 27. lpp.)
Visi kari un vardarbības, vismaz pēdējās tūkstošgadēs, ir notikušas tikai un vienīgi tāpēc, ka, iestājoties Kosmiskai naktij, Dievu nomainīja pret praviešiem vai zemas kārtas dievestībām, proti, – pret Dieva rīkiem, praviešiem, Dieva dēliem utt. Bet tā tas nav noticis ar mums, latviešiem, un tas tad arī  kalpo par iemeslu visiem šiem uzbrukumiem mūsu dievestībai. Lai noturētu SAVU apvērstās pasaules kārtību, ir jāiznīcina gaisma  jebkurā tās izpausmē. Cilvēks tiek pārvērsts par  NEcilvēku, jo kā gan citādi mēs varam iztulkot to, ka karojam ar ieročiem viens pret otru kā kādi zombiji, pat nejautājot, kam tas ir izdevīgi. Bet tas jau ir cits stāsts. . . Visādā ziņā, cenšanās latvisko dievestību nomainīt, ir nenoliedzams un acīm redzams fakts. Jā, mēs esam ar mieru, ka Baltu tautas saglabā savu vienību, bet tikai ne par tādu cenu. Jautājums jārisina citādi, proti, lai lietuvieši, prūši u.c., kāpj kalnā, nevis mēs laidīsimies no kalna lejiņā. Tā un tikai tā ir jārisina vienības jautājumi.
Un tagad atkal atgriezīšos pie LDS aktivitātēm, proti, Māras zīmes nomaiņas pret Pērkoņkrusta  zīmi un Pērkoņdieva daudzināšanas.  Tas bija paveicams, tikai nomainot LDS virsvadību ar tautā zināmu, atpazīstamu un varošāku cilvēku, un Romāna Pussara vietu ieņēma Valdis Celms. Tika plānots Uldis Punkstiņš, bet ne jau visi ir gatavi parakstīties zem šādiem projektiem, un Uldis atteicās. Mēs varam tikai nojaust, ka viss jau laicīgi un mērķtiecīgi tika gatavots šādam notikuma pavērsienam. . . Un tad arī ir pilnīgi saprotams, kāpēc jaunā LDS valde lielā steigā sāka ar simbolu nomaiņu, lekcijām par Laimas skujiņu un tās tulkojumu, par prūšiem un, galvenais, par kalendāru. . .
 
Aktivitātes turpinās. Ir ķērušies klāt Laimas zīmei un tās skaidrojumam, proti, Laimu sasaistot ar Mēness ritu un laika jēdzienu. Atkārtošu - latvieši  Laimu ved sakarā ar Sauli, bet Mēness ir vīriešu karotāju aizbildnis. Savukārt, runājot par latvisko dievestību,- Tā nav liekama laika dimensijā, bet ir mūžīgā tagadnē skatāma, kas radikāli atšķir mūsu Pasaules uzskatu no citu tautu Pasaules uzskatiem un padara to unikālu, bet par to nedaudz vēlāk.
Bet  tagad neliela atkāpe no Laimas zīmes skaidrojuma, un šim jautājumam pievērsīsimies nedaudz vēlāk.
Padomāsim kopīgi, proti, kāpēc tādas pūles un kam tas ir izdevīgi, lai pasaule būtu apvērsta, t.i., iznīcināts Dieva laidums un ieviesta Radītāja mākslīgi radītā pasaules kārtība?!  
 
Latviešu valoda, kā visiem zināms, ir viena no senākajām pasaules valodām, un arī mūsu tautas dziesmās ietvertais Pasaules uzskats ir viens no senākajiem, jo saglabājis divus sieviešu arhetipiskos tēlus – Laimu un Māru.  Kosmiskās nakts laikā, kas ilgst jau  aptuveni 6000 gadu, matriarhātu nomainīja patriarhāts un sieviešu kārtas dievestības tika nomainītas pret vīriešu kārtas dievestībām. Arī Saule – sievišķais  simbols - pret Sauli, kā vīrišķo simbolu. Dieva laistās pasaules harmonija tika izjaukta. Kopskaitā sešas reliģijas,  kas radušās Kosmiskās nakts laikā, es sauktu par „Nakts reliģijām”. Savu vietu pasaulē tās iekaroja ar viltu, zobenu  un varu, tā apvēršot  Dieva laistās pasaules kārtību, un tām visām triādē ir tikai vīrišķās dievestības.
Ir jāzina, ka latviešiem Dievs laiž pasauli un cilvēks ir tikai šīs pasaules  dievišķās kārtības jeb harmonijas uzturētājs, kamēr  Tas, ko mēs saucam par Radītāju jeb KUNGU, neieredz Dieva laisto pasauli un rada mākslīgu pasauli, kas iznīcina Dieva laidumu. Bet, kā mēs redzam, tad cilvēks, bez Dieva padoma, ir tikai un vienīgi kaitēklis uz māmuļas zemes. Piemērs: ar Radītāja svētību  šie nakts cilvēki un viņu sabiedrotie  izcērt mežus; griež upes pretējā virzienā; organizē karus un revolūcijas; modificē augus; klonē cilvēkus; rada mākslīgus dārzus; rada patērētāju sabiedrību - sabiedrību, kas vairāk tic tehnoloģijas un zinātnes visuvarenībai, un galarezultātā rada NEcilvēku, kurš, palīdzot izjaukt Dieva laistās pasaules kārtību, - pats savām rokām zāģē zaru, uz kura sēd. Un viss tiek darīts tikai ar vienu nolūku – izspiest no Esības telpas  pat niecīgāko gaismas jeb Dieva dzirksti.
 
Piedāvāju jūsu ieskatam vienu piemēru, lai redzētu, kur aug kājas visiem apvērsumiem...
 
PARACELZS - īstajā vārdā Teofrasts – Bombasts Paracelzs fon Gogenheims (1493-1541) – astroloģija, alķīmija, maģija. Viņa uzskati ir, ka jāatklāj neredzamā daba, un tāpēc alķīmiķis cenšas saprast tās dabu. . . jo daba nav radīšanas beigu stadijā un nav līdz galam iepazīta. Daba var rast cilvēkā atklājēju, kurš ir dzimis, lai vestu dabu uz tās pilnību . . .
 
Te mēs redzam divas lietas, pirmkārt, tiek apšaubīta Dieva laistās pasaules kārtība un, otrkārt, cilvēkam ir piešķirta radītaja funkcija, lai radītu mākslīgu, tehnokrātisku pasauli, kurā nav pat Dieva dzirksts, bet darbojas tikai KUNGS jeb  RADĪTĀJS, kuram pirmais bija vārds, nevis doma, un līdzdarbojās Tā izpalīgi - NEcilvēki, kuru smadzenes ir ieilgstošā laika periodā ar dažādām metodēm ieprogrammētas uz daudz ko, bet galvenokārt, ka CILVĒKS=DIEVS. Tādā kārtā viņi jau darbojās radot klonus, kuriem nav Dieva dzirksts jeb dvēseles;  radot ģenētisku augu valsti, kurai nav pēctecības un kas jau ir zinātniski pierādīts; radot jeb dibinot  viena dzimuma laulības, – kurās arī  nav pēctecības (bet ir paredzēts, - pēc-nieks būs klons), utt. Šis NEcilvēks ir ne tikai radīts, bet aktīvi un postoši darbojās. Viņš ir devis zvērestu, lai būt „izredzēto” vidū un kopīgi darbojās PRET CILVĒCĪBU un CILVĒCI. . . Un viss viens, zem kādas izkārtnes viņš ir nostājies - viņš ir un paliek tikai kalps tiem, kas veic šo grandiozo projektu – Dieva laistās pasaules iznīcināšanu un SAVAS PASAULES KĀRTĪBAS ieviešanu. Būs cilvēki, kas man iebildīs, sakot, bet viņiem ir spēks un vara!!! Es atbildēšu – iestājoties Kosmiskās nakts vistumšākajam laikam, pravietis Zaratustra jeb Zaroastrs sludināja: Katru mirkli, katru stundu tev, cilvēk, ir jānostājas gaismas pusē!!! Vai mēs esam to darījuši? Mēģināsim katrs atbildēt pats uz šo jautājumu, bet ir viens BET, ne vienmēr tur, kur ir SPĒKS, proti, nauda un vara, ir atrodama arī gaisma.
(Būs atsevišķs stāsts par IZREDZĒTIEM un viņu pakalpiņiem MASONIEM, bet tas būs  jau nākamais Neparastā stāsta turpinājums. . .)
Tagad būtu jānoskaidro, kāpēc  vispār pasaulē ir tendence sievišķo saistīt ar Mēnesi.
Atbilde ir viennozīmīga -  tas ir  Austrumu patriarhālās sistēmas domu auglis, proti, vīrieti saistīt ar Sauli - kā radošo enerģiju,  bet sievieti ar Mēnesi - kā pasīvo enerģiju. Tā tas bija izdarīts arī ar maijiem, inkiem u.c., kur labos Dievus nomainīja ar upurus alkstošiem un asinskāriem vīriešu kārtas Saules dieviem. Babilonijā tas bija Nimrods, kas pēc nāves kļuva par Saules dievu, bet Ēģiptē Ehnatons nomainīja ēģiptiešu dievus pret vienu -  ATONU - Saules Dievu. Kā redzam, tad ilgi jau pirms Jahves uznākšanas uz pasaules skatuves tika izdarīts  mēģinājums apvērst Dieva laistās pasaules kārtību. To visu var noskatīties filmā, un tāpēc es savā stāstā nekavēšos pie plašāka šī jautājuma izklāsta..
Дэвид Айк - Религии
Varam lepoties, jo  latviešu  tautas Pasaules uzskats ir saglabājis senāko priekšstatu par Dievu un Dieva laistās pasaules  kārtību. Tam apstiprinājumu atradu ne tikai mūsu garamantās, bet arī Morisa Kotrella grāmatā „Inku baltās dievestības”, kā arī  Morisa Kotrella grāmatā „Satriecošā zemes pagātne – Maiju priesteru vēstījuma noslēpums”, kur tabulā uzskatāmi parādās, ka Saulei ir 28 dienu cikls (skat. pielikuma 3. att.). Grāmatā ir plašs izklāsts par Saules sistēmu un arī to, kā Saule ietekmē auglību utt. Stāstīts par to, ka salīdzinot sieviešu 28 dienu menstruālo ciklu, kurā tiek izstrādāti attiecīgie sievišķie hormoni, zinātniekiem ir kļuvis skaidrs - tas atrodas tiešā atkarībā no 28 dienu Saules magnētiskajiem cikliem utt. Iesaku  ieskatīties šajā grāmatā, jo tik īsā izklāstā nav iespējams un nav arī paredzēts visu pateikt. Un tā, var droši apgalvot, ka zinātne jau sen ir atklājusi - hormonu līmenis asinīs ir tieši atkarīgs no Saules un Zemes magnētiskajiem laukiem, bet mums aizvien cenšas iestāstīt muļķības tikai un vienīgi tāpēc, lai sievieti varētu sasaistīt ar Mēnesi.
Redzam, ka Mēness pielūdzējiem, kā izrādās,  ir dzīvības un nāves jautājums -  vai mēs atmodīsimies un dzīvosim pēc Saules rita, un būsim moži, gudri un garīgi vai dzīvosim pēc Mēness rita un būsim „dārzeņi”. Nav noslēpums, ka, ņemot vērā  Mēness fāzes, tiek audzēti dārzeņi visos laikos un visās tautās.  Vai no tiesas nav skaidrs, ka tieši „dārzeņi” vislabāk noder globālistiem savu savtīgo mērķu sasniegšanai. Tagad ir ļoti svarīgs brīdis cilvēces pastāvēšanā, kur noteicošais būs - vai valdīs  nakts ļaudis caur meliem, viltu, kariem, apvērsumiem un globalizāciju vai tomēr Saules  un gaismas ļaudis ievadīs „Zelta laikmetu”.  Vai cilvēce atjēgsies vai turpinās dzīvot pa vecam. Tas, un galvenokārt tikai tas, arī izšķirs šīs civilizācijas likteni – BŪT VAI NEBŪT, TĀDS IR JAUTĀJUMS!!! Šai sakarā lasītājam būtu vērtīgi iepazīties ar Rozenkreiceru Atklāto vēstuli, (pilnu tekstu lasīt www.amorc.lv), kur uzskaitīti visi nedarbi, kas pastrādāti  pret cilvēci un kur savu palīdzīgo roku ir pielikuši šie paši Rožkrustieši  un arī citi masoni, kas tagad solās glābt cilvēci, bet tikai par kādu cenu. Izrādās, ka viņi apņemas visu sakārtot, bet tikai ar vienu noteikumu - mums ir jāatsakās no sava egoisma (no nacionālisma) un jākļūst par pasaules pilsoņiem. Citāts: Jēdziens "Pasaules Pilsoņi" - tas nav vienkārši prātojums, bet gan realitāte, kuru vajag ņemt vērā visu un katra labklājības dēļ. Tāpēc, ja jūs neesat to vēl izdarījuši, mēs aicinām pārvarēt sevī individuālismu un nacionālismu un pieņemt "Rozenkreiceru Cilvēka pienākumu Deklarācijas" desmito punktu, kurš skan: „Katram cilvēkam ir pienākums par savu ģimeni uzskatīt visu cilvēci un rīkoties visos apstākļos kā pasaules pilsonim, savas uzvedības un filozofijas pamatā liekot humānismu.”
Lai panāktu to, ka tautas un to kultūras tiek iznīcinātas un cilvēki pārtop par mankurtiem, ir tērēti milzu līdzekļi, rīkoti kari, drukātas grāmatas - īpaši enciklopēdijas un reliģiska satura raksti, kā arī piesātināti masu saziņas līdzekļi ar zināšanām un informāciju, kas satur šiem tumsas ļaudīm vajadzīgo fonu, bet jāteic, nekas nesanāks, jo  katrs dzīvs organisms, jūtot draudus savai pastāvēšanai, ļoti koncentrē visus savus fiziskos un garīgos spēkus, lai izdzīvotu. . . Ir vērts ieskatīties Ivara Vīka grāmatā „Mūsu dižā senatne”, kuru pāršķirstot  sastopos ar izteicienu: „Laima ir Saules dievišķā izpausme.”(59.lpp). Un citviet: ”Saglabātās ziņas liek domāt par Mēnesi kā ļaunuma simbolu pretstatā Auseklim, kurš simbolizē tos gaišos spēkus, kas vadījuši mūsu viedos senčus. Tumsas laikā cilvēki nonāk ļaunuma varā un ietekmē. Ja ļaunu cilvēku rokās nonāk  senās zināšanas, tad tam var būt katastrofālas sekas, kas skar ne tikai cilvēci, bet arī visu mūsu planētu (..).
 
Saule cirta Mēnestiņu /Ar aso zobentiņu:
Kam paņēma Auseklim / Saderētu līgaviņu. (OL 94,5202)

Ar simboliem, kurus var novērot dabā, šeit domāta Saules civilizācijas un Mēness pārstāvētās kultūras cīņa.”
Šķetinot tālāk šo stāstu, atkal pievērsīšos Valda Celma grāmatā „Latvju rakstu zīmes”, kur īpašu vērību veltīšu Laimas zīmēm un to tulkojumiem. Sadaļā „Laika un likteņa zīme” ievēroju, ka Laima ir sasaistīta ar laika ritu un laika jēdzienu. No tiesas tas mani pārsteidza, jo, kā zināms, mūsu Pasaules uzskats atšķiras no citiem tieši ar to, ka Dievs ir pārlaicīgs, proti, - Tas ir mūžīgā tagadne. Līdz ar to arī Laima nav jāsaista ar laiku un vēl jo mazāk ar Mēness ritu, jo Laima ir vedama sakarā ar Sauli - Saule radošais spēks, radoša enerģija, kamēr Mēness ir auksta zeme, kas tikai atstaro Saules gaismu. Ieskatīsimies

Valda Rēznieka darbā DIEVA PERFEKCIJAS PAKĀPES , kur varam lasīt :
Visparastākā reliģiskā lauka parādība ir strīdi starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, pie kam šo strīdu galvenais saturs ir dievības perfekcija - Dieva ideāls. Ir no svara apskatīt objektīvi, kāds dievības priekšstats uzskatāms par augstāko jeb ideālo.
Apskatīsim pasauli kā sastāvošu no trim dimensijām – substancionālās - vieliskās, strukturālās - uzbūves un procesuālas - jeb gaitas. Konstruēsim pilnīgi noteiktu perfekcijas mērogu sistēmu un to liksim lietā. Pievērsīsimies dievības uztverei latviešu tautas dziesmās.
Centrālā dievišķā būtne latviskā reliģiskā sistēmā ir Dieviņš.
Substanciālā dimensija – vieliskā
Latviskais Dieviņš ir tīrs gars, jo viņš sevi nemitīgi emanē, ir pārlaicīgs un visvietīgs. Tas ir cieši saistīts ar tekošo momentu, tautas dziesmās nav neviena stāsta par Dieviņa agrākiem darbiem. . , kas pagājušo darbību nostādītu augstāk par tekošo (.. ) Latviskam Dieviņam nav vajadzīgi dievnami, jo viņš vienlīdz ir visur,  kā jau tīrs gars. Tā substanciālā dimensijā latviskais Dieviņš ieņem tik augstu vietu, ka augstāku nav iespējams iedomāties.
Tagad paraudzīsimies uz dievības STRUKTURĀLO PERFEKCIJU – izsakās ideālos
Visas augstākās latviskās dievības pašas ir ideāli, kamēr daudzas citas dievības satur miesu – ķermeni, dzīvo fizioloģisku dzīvi un ideālus tikai emanē no sevis. Bet, ja tā, tad visa tā dievības daļa, kas nepieder pie ideāliem, atzīstama par zemāku, mazāk perfektu kā ideālā dievības daļa.
GAITAS PERFEKCIJA
Latviskais Dieviņš ir pilnīgi garīgs un universāli koncentrēts ideālā, viņš ar to pats stājas topošās pasaules sākumā. Viņš pats ir ideāls, ideālas ir viņa tālākās hipostāzes Māra un Laime, un viņi visi ir visu universa un cilvēku topošo gaitu sākums un ierosinātāji, un tātad visas dzīvības avoti.
Ja nu latviešiem viņu senči nodod mantojumā tik  konkrētus un skaidrus reliģiskus priekšstatus, kādus redzējām, tad mums šo mantojumu vajag saņemt ar lielu pateicību un to uzturēt tīrā veidā, nejaucot tam klāt piejaukumus no zemākām reliģijām.
Tā Valdis Rēznieks, bet tagad es atveru  Brastiņu Ernesta sakārtoto grāmatu „Latvju Dievadziesmas”, kur 84.lpp. lasu sekojošo:
”No Dieva cēlies laimes jēdziens reliģiskā dzejā cilvēkojās, gluži tāpat kā Dieva ideja (..) Neviens cits dzejas tēls nav tik cieši saistīts ar Dievu, kā Laime (. . ) No tā brīža, kad mūsu tautas dzejā laime iegūst dzīvas būtnes veidu, cilvēce top bagātāka ar visskaistāko teiku par likteni (..) Laimi nekādā ziņā nevar uzlūkot kā kādu no Dieva savrup esošu principu. Katrs, kas to apgalvotu un runātu par daudzdievību latviešu reliģijā, rupji kļūdītos(..) Daudzinot Laimi, tiek daudzināts tas pats vienīgais Dievs, tikai citiem vārdiem.”
Lūk, un tagad par galveno. Valdis Celms Laimas zīmēm piešķīris LAIKA jēdzienu, bet latviskās dievestības, kā tiko noskaidrojām, ir pārlaicīgas. Dīvaini skan apgalvojums, ka „Laimas slotiņa ir universāls laika plūsmas simbols”.  Un citviet: „Interesanti, ka viena no pašām raksturīgākajām Laimas slotiņām, par kuru jau savā laikā rakstīja Viktors Grāvītis kā par jauna, pilna, veca un tukša Mēness ornamentālu attēlu un kā par senatnē lietotu „laika gaitas simbolu”, (..) Zīme nepārprotami satur laika un norišu struktūru, kas atbilst Mēness fāžu nomaiņas raksturam.” (193.lpp.)
Svarīgi, protams,  ir arī atsaukties uz autoritātēm, kas, iespējams, arī ir Valda Celma klupšanas akmens, bet, kā mana pieredze rāda, tad lielāko daļu mūsu tautas garamantu ir pētījuši vai nu teologi, vai cilvēki, kuri paši ir dedzīgi kristieši, vai kolaboracionisti un tāpēc viņu spriedelējumi būs nākotnē nopietni  jāpārskata.
Cilvēki, kas ir apveltīti ar veselo saprātu un Dieva padomu, neies paši iznīcināt savas tautas kultūras mantojuma sakrālo kodolu. Paliek atklāts jautājums – KĀPĒC TO DARA LDS VALDE?
Tiem, kas ir kļūdījušies, novēlu visu vēlreiz pārdomāt, bet tiem, kas apzināti iet maldu ceļus, tā maldinot arī savus līdzcilvēkus, es teiktu tautas dziesmas vārdiem:
 
Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu,
Tad ij Dievs palīdzēs
Taisnu ceļu nostaigāt. (D. 34199)
 
Esiet modri, ļaudis, iet cīņa starp gaismu un tumsu, pie tam visos plānos!
Šis stāsts ir  domāts tiem, kas saprot -
visam šajā pasaulē ir nozīme, gan simboliem, gan skaitļiem (sakrālā ģeometrija),
gan domām, kas mājo mūsu galvās, bet galvenais - lai pārvaldītu savu zemi,
tā  ir jāpiepilda ar savas tautas garīgām vibrācijām, pretējā gadījumā to darīs citi.
Un vēl
Kalendārs ir kultūras nospiedums tautā!
Kādus svētkus mēs svinam, ko daudzinām, kam garīgi kalpojam?
Uz šiem jautājumiem būtu jāatbild katram, kas sevi jūt kā latvietis.
 
P.S.
Kad  biju jau pielikusi punktu stāstījumam un atvilkusi elpu, atskanēja telefona zvans un uzzināju jaunumu, kas lika noprast – šī sadaļa, kurā runāju par latviešu un lietuviešu Pasaules uzskatiem, nav beigusies. Nupat iznācis žurnāls „Patiesā Dzīve”(Nr.4,  18.02.2011), kur jau atkal Valmieras Lietuviešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Regīna Valtenberga sakās pārzinot baltu debesu noslēpumus un ,protams, arī kalendāru. Un skaidrāks par skaidru, ka būs  ķērušies vērsim pie ragiem, jo tikai viens teikums vien ir ko vērts: „Mūsu kalendārs ir kā zvaigžņu un Mēness kārtības iemiesojums uz Zemes. Protams, ieskatījāmies arī Saulē, bet Mēness baltu kalendārā ir galvenais.”
Te nu būs jāsāk ar to, ka jēdziens BALTI ir visai nesens pienesums un izveidojies no ģeogrāfiskās atrašanās pie Baltijas jūras. Tā nu iznāk, ka šim stāstam būs turpinājums, jo citādi mūsu Pasaules uzskatu samīs tie, kas iecerējuši šo zemi iekārtot nākotnē kā savu mītnes zemi. Savukārt VIŅIEM traucē tas latvietis, kurš ar zobiem ir ieķēries savā Māras zemē, neskatoties uz to, ka ir radīti visi priekšnoteikumi un likumi, lai to attīrītu no mums, kas nesam savas tautas Pasaules uzskatu jeb Dzīvesziņu. Visi pārējie kalpo VIŅU mērķiem, ir ierakstījušies VIŅU Pasaules uzskatā un ritā.
 
Celies
(. .)
Celies, kaut visi
Tev apkārt vēl dus,
Nomet sald-sapņus
Kā palagus.
 
Celies un pasteidzies
Gurnus sev jozt,
Visu veco dzīvi
Sev nokrati nost!  
 
(. .)
Tad augšā kāps pilskalns iz senseniem laikiem,
Iz simtgadu miega caur dūmiem un tvaikiem.
Dies saulīte atkal trīskrāsaina:
Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
(Rainis, KR 1, 51.)
 
 
PIELIKUMI:
 
1. attēls - organizācijas projekts - priekšlikums Nr.1
2. attēls - organizācijas projekts - priekšlikums Nr.2
3. attēls - Saules cikli


1. attēls

2. attēls

3. attēls




Atgriezties pie satura