2025. gadā "Nodibinājums Māras loks" turpina latviskās Dzīvesziņas skolu "Es esmu latvis", kuras ietvaros jau 2017. gadā norisinājās semināri un darbnīcas NVO namā Rīgā, bet 2018. gadā Saules gadskārtas svinamie laiki bija klausāmi radio MERKURS visa gada garumā. Lasīt plašāk.
Projekts “Es esmu latvis” iepazīstinās ar latviešu tautas tradicionālās kultūras sakrālo kodolu – Saules laikriti. Uzskates līdzeklis Saules laikritis ir pirmais solis, kas domāts ikvienam, kurš vēlas sekot līdzi Saules gadskārtas ritējumam, bet galvenokārt izglītības iestāžu darbiniekiem – audzinātājiem un skolotājiem, jo uzskates līdzekli ir ērti izmantot darbā ar audzēkņiem un tam ir ērti vāki, lai laika gaitā klāt pievienotu vēl citus materiālus, kas var noderēt izglītības darbā. Plašāks gadskārtas apraksts šobrīd ir iegādājams un lasāms grāmatā Sapratne, bet tīmeklī lasāma un lejuplādējama ir grāmata Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā.
Pasākums ir iecerēts, lai piepildītu Satversmes preambulā nostiprināto domu par LATVISKĀS DZĪVESZIŅAS saglabāšanu un tātad ietver sevī arī tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm.
Projekts “Es esmu latvis” iepazīstinās ļaudis ar latviešu tautas tradicionālās kultūras sakrālo kodolu – Saules laikriti, kas nolasās vismaz četros līmeņos, jo ietver sevī:
1. Pasaules laišanas mītu;
2. Lielo pasaules ritu ~26 000 gadus(kas iedalās zelta, sudraba, bronzas un dzelzs laikmetos, kur katrs ir ~6 000 gadus garš cikls);
3. Saules gadskārtas astoņu svinamo laiku mistērijas jeb mīkales ( jo apzināti vai neapzināti mēs katru gadskārtu izspēlējam lielo Pasaules laišanas mīkali);
4. Cilvēka mūža godus (krustabas, pilngadības, vedības un bedības).
Viss spoguļojas Saules laikritī, kas ir kultūras atspulgs tautā - garīgā dimensija, ko vislabāk izteic Tautasdziesma:
Pats Dieviņis man iedeva / Sav` jājamu kumeliņu.
Caur segliem Saule lēca,/Caur iemauktu Mēnestiņis,
Pavadiņas galiņā,/ Tur lec rīta Auseklītis.
Šobrīd lielākā daļa vai pat visa sabiedrība dzīvo svešā matricā - Mēness ritā, kas ir materiālās pasaules atspulgs un neietver sevī latviešu tautas kultūras mantojumu – tās garīgo dimensiju.
Savulaik uzspiestā reliģija, nav apvienojama ar latviešu tautas Pasaules uzskatu jeb Dzīvesziņu, jo pēc savas būtības latviešu Dzīvesziņa nav reliģija, bet gan filozofija. Reliģijām ir citi tikumi, citi likumi, kā arī citi jeb latviešu tautai sveši arhetipi.
Latviešu kultūras mantojuma Saules gadskārtas svinamos laikus, kā vienotu sistēmu, nemāca skolās. Gadskārtu svinamie laiki netiek apskatīti vienotā sistēmā kā veselums, kā arī netiek ietverta sabiedrības un izglītības sistēmas lokā, lai spētu izprast un nodot nākamajām paaudzēm tradicionālās kultūras mantojumu.
Būtiski ir šo informāciju ietvert pilnvērtīgi, jo tikai pilna cikla izpratne spēj dot priekšstatu par nemateriālo un materiālo kultūras mantojumu, kas ir latviešu tautas identitāte.
Diemžēl laicīgās varas prioritāte nav saglabāt latviešu kultūras mantojumu. Tas ir nepieņemami, jo Latvija ir vienīgā vieta zem Saules, kur varam pilnā mērā pastāvēt kā tauta ilglaicīgi jeb mūžīgi. Šobrīd tiek saglabātas fragmentāri atsevišķas sadzīviska rakstura tradīcijas, kuras tiek piesaistītas citu kultūru jeb šo kultūru reliģiju cikliem. Latviešu kultūra ir daudz plašāka, brīvāka un ar saviem arhetipiem – DIEVU, LAIMU un MĀRU.
Šobrīd LATVIJAS KULTŪRAS KANONĀ (turpmāk tekstā LKK) ir ietverti tikai JĀŅI, bet pārējie septiņi svinamie laiki – Meteņi, Ūsiņi, Jumji u.c. nav ietverti. LKK uzmanība galvenokārt tiek vērsta tikai uz prasmēm - maizes cepšanu, koklēšanu utml.
LATVIJAS NACIONĀLAIS KULTŪRAS CENTRS atteicās Saules gadskārtas astoņus svinamos laikus nostiprināt kā tautas nemateriālo kultūras mantojumu (turpmāk NKM). Pamatojums rada neizpratni…
Tautas NKM ir izprotams tikai un vienīgi aplūkojot to kā sistēmu, bet šādi tas netiek mācīts valsts izglītības iestādēs, kur mācību programmā ir ietverti tikai, kā jau iepriekš minējām, atsevišķi no konteksta izrauti elementi.
Ņemot vērā iepriekš pausto, NODIBINĀJUMS ir izdevis uzskates līdzekli -Saules laikritis, kas domāts ne tikai katram latvietim, kam rūp tautas liktenis, bet galvenokārt izglītības iestāžu darbiniekiem – audzinātājiem un skolotājiem.
Jāteic, ka turpmāk viss ir atkarīgs no mums pašiem. Šajā nevienlīdzīgajā cīņā mums ir talkā jāņem tikai un vienīgi garaspēks, kur katrs, kas jūt sevi kā latvieti, cenšas izprast savas tautas garamantas un ieaust šos metus savas ikdienas dzīves ritumā, lai nodotu tālāk nākamai paaudzei.
VISS TOMĒR VĒL NAV ZAUDĒTS!
Mums, kas tiešām bija augstas garīgā apziņas tauta, nav nepieciešams valsts struktūru atbalsts, nav nepieciešami “kanoni”, kas vairāk sastopami baznīcu leksikā, bet ir nepieciešams tikai un vienīgi gribasspēks un sapratne, ka patiesā ATMODA būs tikai tad, kad tauta pati pacels savu garīgo karogu, kas ir tautas dzīvības ceļš!
Lielākoties viss, kas noticis līdz šim ir ilūzija un māņi, kas soli pa solim mūs kā tautu ved tuvāk kraujai…
RAINIS:
Tu neprātīgā tauta, vai tad mūžam
Tu ļausies ziedoties kā upurjērs?
Ver acis vaļā, negul`, piecelies . .
(KR 15, 117.)