Saules laikritis - marasloks.lv

VIJ, DIEVIŅI, ZELTA VIJU VISGARĀM JŪRAS MALU,
LAI NENĀCA SVEŠA SALNA ŠAI ZEMĒ ZIEDU TRAUKT!
Pāriet uz saturu
Saules gadā ir 360 dienas + 5 (garajā gadā 6) dienas
Saules gadā ir 365 (garā gadā 366) dienas, kas bez atlikuma nespēj izkārtoties pa kalendāra aploci. Tāpēc Saules kalendārajā aplī tiek liktas 360 dienas, bet 5 (garā gadā 6) dienas tiek iznestas ārpus laika, tās tiek pievienotas Vasaras un Ziemas saulstāvju svinamajām dienām, bet netiek skaitītas

SAULES RITS - mūžīgais, sakrālais rits
Saules gads ir iezīmēts ar 4 punktiem Saules ceļā pa debesu jumu, kas kalendārā veido taisno krustu. Tie ir Vasaras un Ziemas saulstāvji, kad diena vai nakts sasniedz savu maksimālo garumu un 3 dienas stāv uz vietas – simboliski laiks ir apstājies, un Pavasara un Rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir viena garuma, bet Saulīte griežas vai nu pretim tumsai vai gaismai. Šīs gadskārtas svētes ir saistītas ar Mūžīgo dabas ritu

DIEVA ZELTA KRUSTS - Cilvēka un Dieva sadarbība, Pasaulē dzīvojot
Slīpo krustu Saules gada kalendārā veido svinamo laiku dienas - Meteņi, Ūsiņi, Jumji un Mārteņi. Šīs gadskārtas svētes ir saistītas cilvēka darbību pasaulē. Tās ievada jaunus saimnieciskos darbus un pienākumus, kā arī gadalaikus
Katrs svinamais laiks ievada savu GADALAIKU
Meteņi - pavasari / Ūsiņi - vasaru /  Jumji - rudeni  / Mārteņi - ziemu

Katrs GADALAIKS ietver sevī 2 LAIKUS
LAIKĀ ir 5 x 9 dienas = 45 dienas
GDADALAIKS = 2 x 45 dienas = 90 dienas

PAVASARIS
Sērsnu laiks – starp Meteņiem un Pavasara saulgriežiem
Pavasara laiks – starp Pavasara saulgriežiem un Ūsiņiem
VASARA
Sējas laiks jeb ziedu laiks – starp Ūsiņiem un Vasaras saulstāvjiem
Siena laiks – starp Vasaras saulstāvjiem un Jumjiem
RUDENS
Rudens laiks jeb miežu un dzīru laiks – starp Jumjiem un Rudens saulgriežiem
Veļu laiks jeb Dievaines – starp Rudens saulgriežiem un Mārteņiem
ZIEMA
Ledus laiks – starp Mārteņiem un Ziemas saulstāvjiem
Ziemas laiks – starp Ziemas saulstāvjiem un Meteņiem

KATRS LAIKS iedalās SAVAITĒS
SAVAITĒ ir 9 dienas, kur katrai dienai savs nosaukums

8-tā diena - PUSSVĒTE; 9-tā diena – SVĒTE
4-tās dienas vakars - piektvakars svētīts Mārai par godu un iets pirtī

DIENA no saules lēkta līdz rietam iedalās CĒLIENOS

RĪTA CĒLIENS              PUSDIENAS CĒLIENS              VAKARA CĒLIENS
Vasarā nāk klāt vēl CETURTAIS CĒLIENS – PUSDIENAS LAIKS JEB DIENDUSA

CĒLIENS sastāv no 3 BRĪŽIEM (stundām)
No saules lēkta līdz rietam ir 3 x 3 brīži = 9 brīži
Saules rieta brīdis saukts par Saulcelīti

Zināšanai: stunda – BRĪDIS; minūte – ŠALTE; sekunde – MIRKLIS
TUKŠAIS LAIKS ir no 11 līdz 1 dienā (tautā saukts - BULA LAIKS) un nakts laiks
Jaunā Saules rita dienu skaitīšana sākas pēc Ziemassvētkiem
(ar 25. decembri pēc Gregora kalendāra)
 
Gadalaiki tiek skaitīti no pavasara sākuma – Meteņdienas
Saimnieciskais gads sākas Ūsiņdienā
© marasloks.lv 2018
Noderīgi:

Atgriezties pie satura