Saules gads ataino mūžīgo dzīvības uzplaukuma, norieta un atkal atjaunotnes ritu. Saule ir radītāja, gaismas un dzīvības devēja, tāpēc ir būtiski dzīvot, vadoties pēc Saules, ne Mēness rita. Mītiskajam jeb cikliskajam laikam, kas ir saistīts ar Saules ritu, nav sākuma un nav arī gala, - tas ir mūžīgs. Lineārais laiks ir ieviesis pasaulei nolemtības sajūtu. Tikai atgriežoties pie savām senču tradīcijām, mēs atgriezīsimies pie daudz augstākiem ideāliem un atgūsim prieku dzīvot šajā pasaulē. Dainu cilvēks nav Sauli pielūdzis kā dievību, bet caur senajām teiksmām izdziedājis pasaules iekārtojumu, kur katrai dabas un debess parādībai bija zināma tās īpašā loma lielajā pasaules ritā. Saulīte tiek vesta sakaros ar Laimu - tiek daudzināta saulgriežos - pavasara un rudens un saulstāvjos - ziemas un vasaras, kur Dievs, Māra ir goda viesi. Savukārt, ar cilvēku dzīves ritu saistītajās svinībās - Meteņos, Ūsiņos, Jumjos un Mārteņos - daudzinām Dievu visās Tā izpausmēs - DIEVS, MĀRA, LAIMA.
Katra kultūra valkā pašas darinātas zelta krelles, kas uzvērtas vienā izglītības diegā, tās ir reliģija, mīti, valoda, ieražas, tikumi, tiesības, dzeja, māksla un iedzīve. Šo zīļu virkni nedrīkst saraut, jo neviena zīlīte nedrīkst izkrist no šīs rotas, citādi tās dārgais izskats ir beigts.
Mēs negribam sava mūža gadus un dienas skaitīt pēc svešiem laika mēriem. Mēs negribam dzīvot ne pēc Maskavas, ne Berlīnes laika.
Mēs gribam būt ārpus Mozus un Kristus ērām, lai skaitītu savu pagājību no tā laika, kad iesācies mūsu tautas mūžs. Latviskam laikam jābūt latviešu zemē, latviskai laika skaitīšanai.
/Brastiņu Ernests/
SAULES LAIKRITIS
uzbūve
SAKRĀLAIS KODOLS
GRĀMATA
I.Saprovska "Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā"