NORISES VIETA: Latvijas Universitāte, 21. auditorija
KONFERENCI RĪKO: Latvijas Bībeles biedrība, LU Teoloģijas fakultāte, Rēzeknes Augstskolas vēstures un filozofijas katedra un IZM Izglītības satura un eksaminācijas centrs.
Konferencē piedalās : Kristīne Vāgnere, IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos; Valdis Tēraudkalns, Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs; Anta Fīlipsone, LU; Solveiga Krūmiņa-Koņkova, LU; Laima Geikina, LU; Jānis Nameisis Vējš, Latvijas Kristīgā akadēmija; Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa Universitāte; Ieva kārkliņa, Rēzeknes Augstskola; Vladislavs Malahovskis, Rēzeknes Augstskola; Spodra Austruma, ISEC; Aija Grīnberga , Latvijas kristīgo skolotāju aasociācija.
Diskusiju vada Anta Fīlipsone
Kristīne Vāgnere, IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos.
Reliģ. Izglītība svarīga – jautājums tikai par saturu.
Cik mēs mācot fiziku – mācām ticību? Visās stundās jāmāca ticība! Labs ir labs un ļauns ir ļauns! Ikviena soļa pamatā – TICĪBA!
Anita Fīlipsone Latvijas universitāte
Kas notiek Latvijā un kā to sasaistīt ar ES?! Plurālisms palielināsies, bet valsts izglītojošās skolās nostabilizējusies kristietība. . . Kā kristiešiem vajadzētu attiekties pret reliģisko plurālismu (attieksme pret daudzveidību). Neesam spiesti būt plurālisti pēc pārliecības. . . Jautājums sekojošs: ja tiek dota izvēle tikai starp kristīgo mācību un ētiku, ko darīt judaistiem, budistiem u.c.? Izglītībai jābūt INTERKULTURĀLAI visās skolās! Nav iespējama bez reliģijas mācības! Ja nebūs minētās reliģijas, kā sadzīvos skolā skolnieki?
Svarīgs jautājums – sabiedrības modeļa izvēle un satura veidošana. Kas ir vairāk vajadzīgs bērnam? . . . šis jautājums pieprasa pētījumus . . jābalstās BĒRNU TIESĪBĀS. . . Reliģ. mācība nākotnē būs no 4-9 klasei . . Kā demokratizēt reliģ. mācību? Atbilde – HUMĀNISMA VIRZIENĀ. Tāds, kurš ir tikai Japānis, ir tikai puscilvēks – cilvēkam vēl jāpiedzimst - tas notiek iepazīstot pasaules reliģijas.
Solveiga Krūmiņa-Koņkova Latvijas universitāte
Reliģiskā situācija Latvijā 1990.-2000. gads un tās ietekme uz reliģiskās izglītības stratēģijām
Šobrīd reliģiskā situācija Latvijā kļūst arvien raibāka, tomēr vēl joprojām ir „bezvārdu” grupa – vecāki, kuru viedoklis šai jautājumā netiek ņemts vērā.
Īss vēsturiskais atskats uz reliģiskās izglītības veidošanos Latvijā:
1990. gadā tiek pieņemts likums par reliģiskajām organizācijām. Strīdīgākais jautājums – reliģiskā izglītība, kur saduras skolu un reliģijas intereses. Šai laikā Ints Cālītis pauž viedokli, ka valstij jābūt nošķirtai no reliģijas, ja grib būt demokrātiska valsts, tad visām reliģijām jādod vienāds starta punkts. Vai nu visām vienādi apstākļi vai arī ir viena valsts reliģija. Izglītībai jābūt sekulārai.
Šajā likuma redakcijā ticības mācību var mācīt gan Dievturi, gan babtisti, gan visu citu reliģiju pārstāvji, līdz ar to reliģiskā izglītība neparedz nekādus ierobežojumus.Tātad šie principi bija pēc iespējas pietuvināti cilvēktiesībām.
1995. gadā tiek mainīts reliģisko organizāciju likums un līdz ar to mainās arī reliģiskās izglītības modelis.
Šajā likumā 6. Pants paredz, ka skolās tiek mācīta ticības mācība un paskaidrots, kas ir ticībās mācība – kristīgās konfesijas. Līdz ar šī likuma pieņemšanu durvis aizveras visiem, kas nav kristīgās konfesijas.
Izvirzās divi uzskati kristīgo konfesiju vidū:
1.jābūt starpkofesionālam mācību priekšmetam;
2.starpkonfesionālā izglītība nav iespējama.
1996. gada vasara - strauji reliģiskā likuma grozījumi, mainās pants par reliģisko izglītību, kas paredz, ka skolās pasniedz tikai 5 vadošo konfesiju pārstāvji. Loks maksimāli norobežots. Deputāts A.Naglis un lielo baznīcu vadītāji skaidro to šādi: esot nekontrolējama netradicionālo reliģiju invāzija, kas grauj latvisko identitāti un nacionālo pašapziņu(!?).
1995.gads izceļas ar asiem strīdiem starp kristīgajām konfesijām un Dievturiem, līdz ar to 1995. gada likuma izmaiņas, pirmkārt, ierobežo dievturu tiesības un tikai vēlāk vēršās pret jauno paaudzi, jo 1995.gada likums vēl neparedzēja nošķiršanos no konkrētām kristīgām konfesijām.
1998. gadā maina Izglītības likumu. Socioloģiskos pētījumus likuma diskusijas stadijā neņēma vērā. Ilzes Koroļovas pētījumus nav publiskots vēl līdz šai dienai un pati autore nezin pateikt, kur to var meklēt.
Pētījuma rezultāti:
49% - vēlējās, lai skolā māca tikai ētiku;
33% - tikai reliģiju vēsturi;
18% - kristīgo mācību (no tiem 15% - tikai konkrētu konfesiju).
Pētījumā tika arī konstatēts, ka 46% aptaujāto uzskata, ka pamatskolas klasēs māca tikai ētiku, bet 53%, ka reliģijas vēsture mācāma tikai vidusskolā.
Apskatot reālo situāciju nākas secināt, ka kristīgo vērtību ieviešana skolās nedarbojas, bet analizējot pieredzi darbā ar studentiem, jāsecina, ka studentos esot izstrādājusies īstena imunitāte pret kristietību.
Laima Geikina Latvijas universitāte
Reliģiskā sistēma valstī – nav visaptverošu pētījumu par reliģijas lomu un nozīmi.
Valsts un reliģijas attiecības – Satversmes 99.Pants nosaka, ka valsts un baznīca ir šķirtas, bet. . . izglītības sistēma akceptē reliģisko izglītību. Latvijā ir izteikti multireliģiska situācija, līdzīgi kā Šveicē un Ungārijā. Būtu jāskatās kā tur risina reliģiskās izglītības jautājumus.
Šobrīd Eiropā ir 3 pamatidejas kā veidot reliģisko izglītības programmu: mācīt reliģiju, mācīties par reliģiju un mācīties no reliģijas. Eiropā tiek pielietotas 2 pēdējās sistēmas, bet Latvijā pirmā un pēdējā sistēma. Skolotāji, kuri jau iesaistīti reliģiskā mācībā nav atvērti citam modelim kā tikai MONO modelim!
Kristīgās mācības ietvaros par reliģijas dažādību diez vai būs iespējas runāt.
Tādējādi tiek pārkāpts Bērnu tiesību konvencijas 14. pants – respektēt bērnu tiesības uz personīgo domu un apziņas brīvību, kā arī atbilstība LR likumiem.
Skolā jāveicina kritiskā domāšana, lai spēj skolnieks pats izlemt kādu pasaules uzskatu pieņemt.
Denis Hanovs Rīgas Stradiņa Universitāte,
Īpašo uzdevumu ministra Sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
2008. starpkultūru dialoga gads – to pasludināja Eiropas Komisija. Latvijā dzīvo 150 etniskas kultūras. Etniski, sociāli, reliģiski SAVĀDAIS – KAS TAS IR?
4. aprīlī ar konferenci Rīgas Latviešu biedrības namā tiek atklāts Strapkultūru dialoga gads, kas noslēgsies 14. novembrī ar starptautisku zinātnisko konferenci – „Dialoga kultūra Latvijā. Etniskie aspekti”.
Jānis Nameisis Vējš Latvijas Kristīgā akadēmija
PAREIZUMS / lieto faktoloģiskā nozīmē. PATIESĪBA / jāmāca domāt!
Latviešu valodā „patiess „un „pareizs”pārklājas.
Svētajos rakstos PATIESĪBA tiek lietota dažādās nozīmēs (vienā gad. PATIESĪBU raksta ar lielo, citā ar mazo burtu). Ir jēdziens DROŠTICAMĪBA - mūsu zināšanas ir drošas un zināmas, bet PATIESĪBA ne vienmēr ir mūsu rīcībā (sasniedzama caur diskusiju). Sv. Pāvils: „samierināsimies ar to, ka mēs redzam mīklaini kā spogulī un ar to pagaidām mums pietiks un ar ticību – varam iet un darīt. . .”
Ieva Kārkliņa Rēzeknes Augstskola
POSTMODERNISMS - spriedumi par patiesību, proti, personīgi un subjektīvi; personiskās izvēles prioritāte – autoritāšu apšaubīšana; masu mēdiju iespaids – pasaule ir masu mēdiju produkts arī kristīgās patiesības iespaids. Un tā - POSTMODERNISMS ir izaicinājums mūsdienu kristietībai. Ekonomiskām izmaiņām seko izmaiņas kultūrā. Kristiešu kopienām jāpievēršas jaunām metodēm. Reliģiskais uzdevums postmodernisma laikā – palīdzēt šķērsot CITĀDO, no sevis atšķirīgo. Postmodernisma cilvēks – virspusējs, ateists. . .
Vladislavs Malahovskis Vēsturnieks
Milānas universitātes projekta rezultāts (pētīja latgales reģionu un lingvistisko situāciju) – latgalietis sevi identificē ar reliģisko pārliecību – esot katolis!
Spodra Austruma ISEC
Rietumu kultūra ir kristīgās reliģijas kultūra.
Reliģ.mācība skolās jāmāca kultūras vēstures stundā – reliģiju dažādība.
Visa pamatā ir tikai POLITISKS LĒMUMS! Politiķi var izgrūst visu cauri, ja tikai grib. . .Satversmes 99. Panta II daļā teikts – Baznīca atdalīta no valsts, bet ja valsts akceptē kristietību, tad tas nozīmē, ka valsts akceptē arī šo reliģiju! Daudzas skolas jau izvēlējušās kristietību. Ja valsts atrod iespēju finansēt kristīgās skolas, kristīgos projektus, tātad akcents tiek likts uz kristietību.
No zāles Vīrietis (ierosina)
Lai māca reliģiju jeb ticību draudzēs! Ierosinu VISPĀR NEMĀCĪT RELIĢIJU VALSTS SKOLĀS!
Replika paliek bez ievērības. . .
Aija Grīnberga Latvijas kristīgo skolotāju aasociācija
VIENĪGĀ IDENTITĀTE – cilvēks piedzimst kā grēcinieks!
Skaidro zālē klātesošajiem skolotājiem:
6. kl. Jums ir iespēja mācīt par judaismu, jo tas ir kristīgās ticības pamats, savukārt 7.kl. islamu, bet jūs to neizmantojat!
Laima Geikina Latvijas universitāte
Neesot tā, ka nevar kāds apgūt SAVU reliģiju. Dievturi varot apstiprināt savu programmu skolās uz
7 gadiem!? Vai vajag visiem visu, - tas ir jautājums. . .
Mācību līdzekļi reliģiju dažādību mācīšanai:
Mērķis – apzināties katra reliģisko un personisko identitāti (bija arī kultūras, bet izņēmi).
SIMBOLI – krusts; Dāvida zvaigzne; musulmaņu pusmēness ar zvaigzni; In, Jan /skoln.jāatpazīst.
.....................................................................................................................
Mūsu secinājumi un ierosinājumi:
Tiek pieminēts un analizēts SATVERSMES 99.PANTS, kur Baznīca ir atdalīta no valsts. Tiek izspēlēti dažādi varianti, bet rezultātā - Satversme IR pārkāpta.
Lai risinātu radušos situāciju, piedāvājam: atgriezties pie tautas garīgā kultūras mantojuma. CIENĪT SEVI un savu kultūras mantojumu. Lasīt Dainas, kur pamatā ir HARMONISKA dzīvošana. T/dz rāda tikumības paraugstundu, t.i.,ētikas un morāles visaugstākos standartus.
Daudzkārt tika uzsvērts - skolniekam jāmāca kritiski pieņemt un pašam izvērtēt kādu reliģisko pāsaules uzskatu pieņemt. Lai varētu kritiski izvērtēt un pieņemt ir jābūt, pirmkārt, iespējai iepazīt SAVAS TAUTAS PASAULES UZSKATU, likt to savas latviskās identitātes apziņas pamatos un tikai tad varam runāt par tālākām izvēles iespējām. Ja savs pasaules uzskats ir zināms, bet neapmierina – var izvēlēties CITU. Bet piedāvāt tikai CITAS TAUTAS PASAULES UZSKATU ir ciniski pret tautu kopumā. Bērnam visvairāk nepieciešams no 1-4 klasei apgūt dzimto valodu, savas tautas dziesmu un domu – pasaules izpratni un tas ir jāietver BĒRNA TIESĪBĀS.
Tiek deklarēts, ka KĀDIEM savu kultūras mantojumu būs grūti apgūt: „Jautājums sekojošs: ja tiek dota izvēle tikai starp kristīgo mācību un ētiku, ko darīt judaistiem, budistiem u.c.?” Kāpēc tik dedzīgas rūpes par judaistiem, islamistiem, budistiem u.c. , bet latviskā Dievatziņa netiek pat pieminēta? Kāpēc sveša ētika jātur augstāk par pašu radīto?
Konferencei sākoties likās, ka beidzot būs izvēles brīvība un skolās varēs apgūt arī SAVAS TAUTAS PASAULES UZSKATU, bet . . . gandrīz neviens nedomā realizēt iecerēto,
toties ir skaidri nomanāms –
VISI IR VIENLĪDZĪGI, BET DAŽI IR VIENLĪDZĪGĀKI PAR CITIEM!