Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.
Search:   

Pasaules Etnisko Reliģiju kongress

Pasaules Etnisko Reliģiju kongresa 10. konference 

2007. gadā norisinājās Latvijā laikā no 19. līdz 21. jūnijam – vasaras saulgriežos.

 

>>>lll<<<

moto: „Gars laiku laikos redzēs jaunu gaismu" (Rainis)

>>>lll<<<

Etniskās reliģijas – tautu garīgais pamats

Katras tautas nemateriālā kultūras mantojuma centrālā ass ir tās etniskā reliģija – tautu garīgais pamats. Katras tautas dievestība ir tās garīguma simbols, kā arī morāles, ētikas un tai raksturīgo tradīciju paudēja. 

No 19. līdz 21. jūnijam Rīgā, Jūrmalā un noslēgumā arī Turaidā norisinājās Pasaules Etnisko Reliģiju kongresa 10. Konference, kas pulcēja kopā vairāk kā 30 pārstāvjus no 9 pasaules valstīm un daudzus pašamāju  tautas garīgās kultūras nesējus – Dievturus.

Konferences pamattēma – UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas stājusies spēkā 2006. gada 20. aprīlī.

Etniskās reliģijas ir saistītas ar piederības apzināšanos kādai konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai. Kā teicis Pakistānas Kalašas kultūras pārstāvis: „Es vēlējos izprast kas ir mana zeme un nonācu pie savas tautas reliģijas”. Ir aktuāli apzināt visus aspektus, kas veido tautas nemateriālo kultūras mantojumu un pats galvenais iepazīt tautas dvēseli – garīgo pasaules izpratni. Mūsdienas apstākļos, globalizācijas procesu iespaidā, šis pasaules uzskats tiek nopietni apdraudēts – zūd etnisko tautu robežas, zūd zemes un teritoriālā piederība, bet tikai caur savām etniskajām kultūrām un tradīcijām tautām ir iespēja pastāvēt un iet nākotnē. UNESCO konvencija atzīstot, ka ir kopēja vēlme saglabāt šo cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, iedibinājusi normatīvus dokumentus tā aizsardzībai, ievērojot arī nepieciešamību veidot sabiedrībā izpratni par nemateriālā kultūras mantojuma un tā saglabāšanas nozīmību, it īpaši jaunajās paaudzēs. Konvencijā norādīts, ka „„saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtību nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši formālās un neformālās izglītības palīdzību, kā arī atdzīvināt šāda mantojuma dažādus aspektus”.

Etniskās reliģijas nekad nav nošķīrušās no savas tradicionālās vides, ieražām tā veidojot tautas kultūru jeb dzīvesveidu. Tradicionālā kultūra ir jāsaglabā  kopumā, neatdalot tās saturu no formas un tāda arī jānodod nākamajām paaudzēm.

   

Konference tika atklāta 19. jūnija rītā pie Brastiņu Ernesta pieminekļa Rīgā, Kronvalda parkā, kur iesākumā izsakanēja Dieva aicinājums, tad nelielas uzrunas teica gan konferences rīkotājs - Latvijā Dievturu draudzes „Rāmava” vadītājs un „Nodibinājuma Māras loks” līdzdibinātājs Ramants Jansons, gan kongresa dibinātāji Lietuvas „Romuvas” kustības pārstāvis Jonas Trinkunas. Savukārt Jānis Brikmanis, Dievturu draudzes „Rūsiņš” vadītājs, iepazīstināja viesus ar Brastiņa dzīvi un lielo ieguldījumu  Dievturības un latviskās dzīvesziņas atdzimšanā savulaik un arī  šobrīd Latvijā.

Tālāk konferences dalībnieki pulcējās pie Raiņa pieminekļa Esplanādē, kur „Nodibinājuma Māras loks” dibinātāja Irēna Saprovska viesiem pastāstīja par latviešu tautas dižgaru Raini. Te izskanēja Raiņa izteiktā doma, ka tautas spēs saprasties tikai caur savām kultūrām, kuru kodols ir katras tautas etniskā reliģija. Pie Raiņa pieminekļa īsas uzrunas teica arī kongresa viesi.

Konferences atklāšanas koncerts notika Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, kur Jolanta Lārmane un Daris Jansons vadīja koncertu – latviešu kultūras „vizītkarte”. Piedalījās folkloras kopa „Delve”, kokļu ansamblis „Austriņa” un kamerkoris „Konvents”. Izskanēja Viļņa Salaka un citu komponistu tautas dziesmu apdares. Koncerta laikā tika demonstrēti filmu fragmenti no 23. Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerta Mežparkā. Varēja gūt ieskatu arī latviešu kultūras skaistākajās un krāšņākajās izpausmēs – kokļu spēles tradīcijā un tradicionālajā folklorā. Koncertā piedalījās vairāk kā 200 skatītāju
Pēcpusdienā Jūrmalā, Raiņa un Aspazijas memoriālajā vasarnīcā aizsākās konferences darba cēliens. Astrīda Cīrule – muzeja direktore, aplūkoja Raiņa dzīves gaitas un radošo darbību. Savukārt kongresa dibinātājs Jonas Trinkunas atskatījās uz aizvadītajiem 10 gadiem WCER darbībā un galvenajām problēmām, ar kurām nācies sastapties etnisko reliģiju pārstāvjiem.

Saistībā ar 10. konferences pamatjautājumu – UNESCO konvenciju, bija ieradušās pārstāves no UNESCO Nacionālās komisijas Latvijā – Anita Vaivade un Latvijas Kultūras ministrijas – Signe Pujāte (attēlā spēlē dūdas – piemērs dūdu spēles atdzimšanai Latvijā). Konferences dalībnieki varēja gūt ieskatu norisēs, kas saistītas ar konvencijas spēkā stāšanos, pamatkoncepciju izstrādi un nacionālo reģistru izveidi lokālajos reģionos, atsevišķi apskatot Latvijas situāciju un galvenās aktualitātes.

Pēc ievadošajām prezentācijām Inija Trinkuniene iepazīstināja ar vienu no konferences būtiskākajām tēmām - „Folkoras tradīcija – etnisko reliģiju būtība”. Lai izprastu etnisko reliģiju patiesi plašo nozīmi un lomu katras tautas kultūras un tradīciju saglabāšanas aspektā ir jāizprot, ka etniskās reliģijas ir folkloras sakrālais modelis, kas veido visus tālāk sekojošos izpausmes veidus. Inija uzsvēra, ka daudzu simtu, pat tūkstošu gadu laikā ir tikusi mērķtiecīgi desakralizēta tautu folkloras tradīcija un senais dzīvesveids, tā vietā liekot iekarotāju reliģiskos priekšstatus. Lai turpmāk saglabātu dzīvu folkloras tradīciju, ir, pirmkārt, jāglabā un jāpievērš uzmanība to sakrālajam kodolam un pasaules redzējumam – etniskajai reliģijai.

Ar šo nozīmīgo tēmu tika veiksmīgi noslēgta pirmā konferences diena un varēja pievērsties jubilejas kliņģerim, tējai un neformālām sarunām, kas mājīgajās muzeja telpās aizritēja brīvi un nepiespiesti. Vēlāk Allerhanyo, kā pats sevi dēvē – vientuļais priesteris no senās Vācijas zemes, spēlēja paša veidotu, leijerkastei līdzīgu instrumentu. Te skanēja dažādu tautu dejas un dziesmas un visi beidzot varēja izkustēties un izdejoties neparasto skaņu pavadījumā.

>>>lll<<<

Vakars noslēdzās ar saules pavadīšanu jūras krastā, kas bija kulminācijas brīdis konferences pirmo dienu aizvadot.

>>>lll<<<

Otrā dienadarba diena no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tomēr laiks aizpildās neparasti interesanti un ir patiess prieks uzklausīt katru dalībnieku. Šīs dienas lielākā daļa veltīta etnisko kultūru prezentācijām. Iesāk pašmaju Jānis Brikmanis stāstīdams par latvisko dabas izjūtu.

Otrs referents ir Dr. Mihirs Meghani no ASV Hindu apvienības un varam uzklausīt kodolīgu izklāstu par hinduisma galvenajām pamatnostādnēm.

Turpinājumā Viktors Fedosovs no „Venedu apvienības” (Krievija) lasa sagatavoto materiālu par naconālo vērtību lomu pasaulē un krievu tautas Dievatziņu, kā arī pašreizējiem „Venedu apvienības” mērķiem un nodomiem. Venedu apvienība Santpēterburgā izdod laikrakstu „JAR”.

Viktors Ļvovskis no Polijas prezentē video materiālu par slāvu ticību, raksturo savu darbību un uzrunā klausītājus ar spēcīgu uzsaukumu - slavinājumu savai senču ticībai.



Itāļu pārstāvji no „Movimento Tradizionale Romano” (M.T.R.) ieradušies piedalīties Pasaules Etnisko Reliģiju kongresā pirmo reizi.  Daniele Liotta kopā ar savu  lielisko tulku Guglielmo Giovanelli Marconi uzrunā prezentējot savu kultūru, gadskārtu ritus un kustības informatīvajiem avotiem. Atklāj arī nopietnas problēmas, ar kurām nākas saskarties senticības atzinējiem katoliskajā Itālijā, jo reliģiskā neiecītība no oficiālās baznīcas puses un nevēlēšanās atzīt pirmskristietiskās vērtības turpinās vēl joprojām. Itālijā šīs kustības pārstāvji tiek uzskatīti par sātanistiem, viņi jūtas apdraudēti veicot savus rituālus, tāpēc runas noslēgumā kustības pārstāvis vēršas pie auditorijas ar jautājumu – kā mēs visi kopā varētu mainīt šo situāciju. Piedāvājums rīkot kādu no konferencēm Itālijā tika noraidīts kā neiespējams. Šai saistībā jāmin šogad kongresā pieņemto rezolūciju, kas vēršas pret nieiecīetību, ko izjūt etniskajās reliģijas (ierosinājis ASV Hindu apvienības pārstāvis Dr. Mihirs Meghani). Lai veicas mūsu itāļu draugiem tālākās ceļa gaitas un saprāts gūst virsroku pār aizspriedumiem un, galvenais, lai sludinātā tolerance gūst piepildījumu pirmkārt attiecība pret tiem ļaudīm, kas cenšas saglabāt savas tautas senās kultūras vērtības.

Vārds tiek dots Allsherjargode Géza von Neménji , kas raksturo senās ticības atjaunošanas problēmas Vācijā. Daudzi vēsturiskie procesi un kristietības ietekme ir nopietni postījusi ģermāņu seno ticību. Allsherjargode atzīst, ka, lai atjaunotu zudušo, tiek meklēts atbalsts arī citu tautu, īpaši skandināvu, mitoloģijā. Tāpat daudzas pagāniskās tradīcijas ir laika gaitā asimilētas vai profanējušās, bet cilvēki tās turpina veikt mūsdienās, bieži gan neizprotot to patieso nozīmi. Attīrīt pirmskristietības tradīciju no daudzajiem uzslāņojumiem ir viens no galvenajiem šobrīd veicamajiem darbiem. Līdzīgi kā Itālijā arī Vācjā senās ticības nesēji sastopas ar oficiālās varas neizpratni un noraidošu attieksmi. Valstī uguns drošības apsvērumu dēļ ir noteikts aizliegums pulcēties un kurt uguni birzīs, kalnos utt., tātad arī senajās svētvietās. Nelīdz ne vēstules, ne rakstiski skaidrojumi par to, ka šī uguns tiks īpaši uzmanīta un ļaunumu nenodarīs. Godāt senču tradīcijas un senos ritus ir pretrunā ar civilizācijas funkcionālo saprātu.

>>>lll<<<

Spraigajam darbam tiek dots mirklis attelpas un pagalmā kafijas pauzes laikā viesus ar kokļu skaņām priecē ansambļa „Austriņa” koklētājas un vadītāja Iveta Tauriņa.

>>>lll<<<

Pēc kafijas pauzes uzrunu saka vēl viens Polijas etniskās reliģijas – Rodzima wiara pārstāvis Staško, kas uzmanību velta WCER dibināšanas kongresam 10 gadus atpakaļ un visu etnisko kultūru kopējām saknēm. Katram runātājam kā piemiņas velte un simbols tika dāvināta sakta. 10. Konferenci Latvijā rīko „Nodibinājums Māras loks”, konferences moto ir Raiņa teiktais: „Gars laiku lokos redzēs jaunu gaismu” . 10. Konference ir arī zināms attīstības loks, kas ir noiets un tagad jāsāk jauns loks. Lai veicas un izdodas visiem, kas bija ieradušies uz šo konferenci Latvijā un visiem, kam rūp saglabāt un nest nākotnē savas tautas garīgo kultūru un etniskās saknes.

Turpinājumā referātu lasīja Daļja Urbanaviciene no Lietuvas „Romuves” kustības par rituālu rekonstrukciju Romuves kustībā. Lietuvas un Latvijas garīgā tradīcijja neizjūt tik lielas problēmas kā citas Eiropas kultūras, tāpēc akcents tiek likts uz saglabātas tradīcijas atkal iedzīvināšanu un atgriešanu dzīvē. Daļja dalās savā pieredzē par to domāšanas un attieksmes veidu, kas ir likts seno rituālu izpratnes pamatos.

Gusļana Kartušova no Krievijas piedāvāja ieskatu senā dzīvesveida atjaunošanā un saglabāšanā, ko viņa pati veic dzīvojot Pečoras apgabala naturālajā saimniecībā. Veids kā senči ir pirms mums dzīvojuši tūkstošiem gadus sevī glabā nenovērtējamas zināšanas, kas attīstoties tehnokrātiskajam laikmetam, iet zudumā. Gusļana apgūst senās amatu prasmes un pati darina ornamentus, kuru skaidrojumu un sakrālo būtību ir svarīgi saglabāt arī pēctečiem.

Ukrainas dabas reliģijas apvienību „Rodov e Vognyshche”  bija ieradies pārstāvēt Andrejs Popjuks. Viņš iepazīstināja gan ar rituāliem un gadskārtu norisēm, kas tiek atzīmētas Ukrainā, gan ar rudenī gaidāmo slāvu ticības pārstāvju tikšanos un pirmo indo – āriešu konferenci Krimā. Plašāka informācija www.rodosvit.org.ua

Produnce Priest Kapelle pārstāv Romuves – lietuviešu senticību ASV. Viņa raksturoja situāciju ASV, kur liela daļa iedzīvotāji ir pirms vairākām paaudzēm vai nesenākā pagātnē ieceļojuši Amerikas Savienotajās valstīs no Eiropas, līdzi atnesot arī savas zemes tradīciju. Produnce ir ilgus gadus meklējusi savu etnisko piederību līdz beidzot  nonākusi pie senču izcelsmes zemes – Lietuvas. Šeit noteikti ir plašs jautājumu loks – vai ir iespējams saglabāt etnisko reliģiju un piederību, dzīvojot ārpus etniskās dzimtenes? Tomēr aizjūras kontinentā ir ne mazums dažādu organizāciju, kas studē un apgūst senās Eiropas kultūru mitoloģijas un tradīcijas.

Dr. Mihirs Meghani no ASV Hindu apvienības vēlreiz uzrunāja konferences dalībniekus, lai uzsvērtu plurālisma t.i. kulttūru daudzveidību īpašo lomu tolerantas sabiedrības veidošanā. Tiek piedāvātas arī 3 rezolūciju tēmas. Pirmā – par iecietību pret etniskajām reliģijām, otrā – par etnisko reliģiju toleranci un trešā – par neiiecietības izskaušanu pret etniskajām reliģijām publiskajā telpā. Visas 3 minētās un arī vēl viena vēlāk iesniegtā rezolūcija tika vakara noslēgumā apspriestas un pieņemtas.

Radžinders Singhs no Anglijas pārstāv sikhu kustību. Viņa priekšlasījuma tēma bija saistīta ar studentu apmaiņas iespējām etnisko kultūru starpā.

Tālu ceļu no ASV bija mērojis vēl viens sikhu un hindu kustības pārstāvis Surinders Pauls Attri. Viņa nelielajā uzrunā uzsvars tika likts uz etnisko reliģiju principiālo atšķirību no pasaules reliģijām gan domāšanas veidā, gan arī sekojošajā rīcībā. Paldies Surinderam par apbrīnojamo izturību konferences laikā, jo viņš ir ņēmis dalību visos WCER rīkotajos pasākumos, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, un ir aizvien vitāls un pārliecināts, ka etniskajām reliģijām pieder nākotne, jo nav vardarbīgas, bet gan tolerantas savu kultūru izteicējas.

Uzrunas noslēdza „Nodibinājuma Māras loks” dibinātāja Irēna Saprovska pastāstot par latviskās Dievestības būtību un arī vēlreiz liekot akcentu uz konferences galveno tēmu „Etniskās reliģijas – tautu garīgais pamats”. Pēc šīs uzrunas tika pieņemtas rezolūcijas, tai skaitā arī Latvijas puses ierosinātā rezolūcija par etnsiko reliģiju saglabāšanu – kā tautas nemateriālā kultūras mantojuma svarīgāko un centrālo daļu.

Konferences gaitā ir pieņemtas piecas rezolūcijas. Lasīt pieņemtās rezolūcijas »»

 

Noslēgumā visi dalībnieki pulcējās konferences rīkotāju sētā Jūrmalā, kur kūra uguni, degustēja vietējās zivis un sadziedājās. Skanēja ukraiņu, lietuviešu, itāļu un pašmāju dziesmas. Es arī tur bijuprieks, dziesmas un līksmība plūda aumaļām, bet, kad pulkstenis tuvojās 12-tajai stundai, viesi izklīda, lai nākamajā dienā varētu  izdzīvot vasaras lielākās svinības – Vasaras saulgriežus, - svētkus, kas izrādījās kopīgi visām etniskajām kultūrām, jo senāk cilvēki dzīvoja pēc saules, ne mēness ritiem. 

>>>lll<<<

Diena trešā, 21. jūnijs – tradīciju prezentāciju diena.

Rīta pusē Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā konferences dalībnieki pulcējas, lai veiktu nelielu rituālu, kas palīdzētu stiprināt konferences laikā radušās domas un ieceres, kā arī etniskās reliģijas un to sekotājus visā pasaulē. Šoreiz lai vairāk stāsta attēli . Skatīt šeit »»

Pēcpusdienā tikāmies Turaidā, Jāņu kalnā, lai kopīgi svinētu Vasaras Saulgriežus. Gada maģiskākais laiks ir klāt. Jāņa bērni pin vainagus un dzied līgotnes. Svinībās ir aicinātas piedalīties folkloras kopas no visas Latvijas. Diena ir saulaina un gandrīz bez mākoņiem, kā tas parasts īstajos saulgriežos, lai varam redzēt saulīti rotājam rīta agrumā. Pēc Jāņiem sākas Pēterdienas, kas nāk ar lietiem un tad vairs nav nozīmes ne vainagus vīt, ne papardes ziedu meklēt, ne rasā mazgāties – „visa laba Jāņa zāle, ko plūc Jāņa vakarā, ko plūc rīta saulītē, tā vairs lieti nederēja”.

     

Jāņu kalnā bija pulcējušies liels skaits līgot gribētāju. Svinības norisa krāšņi un līdzeni un neaprakstāmi skaisti, kā dziesmā – svešas tautas brīnījās, cik dižena tauta nāca - tērpusies baltās sakšās, sārtām jostām, treju zīļu vainadziņu. Rāmi tek tās valodiņa, kā avota dvēselīte, kur rāmums un saskaņa ar apkārtējo pasauli ir acīm redzams un ar dvēselē sajūtams. Tā arī viss notika – rāmi un daiļi, ko var uzskatīt par pašu galveno ieguvumu.

Uguns rituālu vada Jolanta Lārmane, Daris Jansons un Ramants Jansons. Gandrīz tūkstotis cilvēku vienojas kopējā domā par Latviju un katram ir iespēja izteikt savu novēlējumu visiem, kas ir sapulcējušies. Lai top! Lai top mūsu zeme un tauta tāda, kādu mēs paši to vēlamies!

Svinības piedzīvo arī konferences dalībnieki . Pārstāvis no Vācijas, atbraucot mājas mums atrakstīja, ka ir piedalījies daudzos rituālos visā plašajā pausaulē, bet tik skaistu rituālu vēl nekad nav piedzīvojis. Viņš to uzskatot sev par paraugu labam rituālam.

Jāmin pats svarīgākais – šajos Vasaras Saulgriežos notika arī Jāņkalna svētvietas atvēršana. Tas bija no tiesas garīgs pārdzīvojums visiem dalībniekiem un pašmāju ļaudīm. Pateicamies Turaidas muzejrezervuāta vadībai par iespēju rīkot Vasaras Saulgriežus Latvijas visskaistākajā vietā, kas atbilst notikuma saturam un būtībai - Jānukalnā! Pateicamies ik vienam, kas atrada laiku un iespēju būt kopā ar mums un ņemt dalību tautas garīgo vērtību stiprināšanā.

„Nodibinājuma Māras loks” ļaudis

27.06.2007.

Ielūkojaties konferences noslēguma pasākumā - Vasaras saulgriežu svinībās Turaidā, Jāņu kalnā, 2007. gada 21. jūnijā »»

 

>>>lll<<<

Visu seno garīgo kultūru pamatos likts cikliskais laiks – MŪŽĪGAIS RITS, kas nekad nebeidzas, bet katros LAIKU LAIKOS gūst atjaunotni – tāds ir Visuma likums. Esam iegājuši jaunā laiku lokā  – ir iestājusies mītiskā laika diena, kad atkal jāsāk kāpt kalnā – pretim gaismai – uzlēcošajai saulei. Katrai tautai, jāapzinās sevi pasaulē un jāatjauno saites ar tautas arhetipu jeb egregoru, jāceļ sava garīgā celtne, jo citādi šajā globalizācijas laikmetā, tautas būs mūžīgie klaidoņi, kam nav savu māju, savas pagātnes un līdz ar to arī savas nākotnes.

 

Lūkosim, ko varam no pagātnes nest nākotnē un dalīsimies savstarpēji savā kultūru bagātībā un daudzveidībā, tā vēršot pasauli krāsainu un neatkārtojamu. Būsim paši un tikai ar to mēs spēsim pārsteigt un iepriecināt viens otru. Vispārcilvēciskās vērtības būs kā gala pietura mūsu kopējai virzībai uz gaismu.

>>>lll<<<
Konferences rīkotāji
 

Konferenci Latvijā organizē:
Ramants Jansons Dievturu draudze „Rāmava“, Latvijas Dievturu sadraudzes valdes loceklis, "Nodibinājuma Māras loks" līdzdibinātājs, kontakttālrunis: 26318737 , e-pasts: loks@marasloks.lv
Nodibinājums Māras loks – konferences līdzveidotājs, www.marasloks.lv,  Agnija Saprovska, kontakttālrunis: 29541105, e-pasts: loks@marasloks.lv
Jolanta Lārmane konferences koordinators, kontakttālrunis 27426650, e-pasts: jolantalatvia@gmail.com
Kongresa mājas lapa: www.wcer.org

>>>lll<<<
Konferences viesi
 

Konferences viesu pārstāvētās valstis un kultūras:
Lietuva - "Romuva"
Itālija - "Movimento Tradizionale Romano (MTR)"
Polija - "Slāvu ticība"
Krievija - "Venedu apvienība"
Vācija - "Alt-Heiden" (sentradīciju ģermāņu pagāni)
Individuālie pārstāvji no ASV - hindu, Anglijas - sikhs un Krievijas.
 
>>>lll<<<
Latvijas senticības pārstāvji
 

Dievturu draudzes:
"Rāmava"
"Rūsiņš"
"Beverīna"
"Dainu līga"
"Austra"
"Auseklis"
"Bertnieks"
"Daugava"
Talsu Dievturu puduris
Neatkarīgie dievturi, individuālie eksperti svētvietu un senkultūras jautājumos, folkloras ļaudis.


Lasīt šeit...
   

 

 

eXTReMe Tracker